Saruna atklāj Latvija iesīkstējušos pieņēmumu un uzskatu kopumu par valsts pārvaldi . Noslēguma daļā Hermaņa kungs to izsaka kā domu par" īsu" un "neīstu" kapitālismu . Bet paraugāmies uz ES ! Mūsdienu ES modelis tiek īsi aprakstīts kā Tirgus ekonomika - SOCIĀLA valsts - regulējumi - demokrātiski ievēlēta politiska vara. Sociālas valsts ideja dominē Latvijas iekšpolitikā . Ideju pieskata vismaz 3 ministrijas. Ikdienā ir redzams ka administratīvā struktūra ir sadalīta pa funkcijām , bet publikas acīm ir noslēpts ,ka ekonomiskā realitāte īstenojas vērtību ķēdēs .
Artūrs OzolsVakardien plkst. 12:44
LV politiskā elite neuztver faktu , Latvijā ir zems ekonomikas koordinācijas ;līmenis .Pasaules izpratni par ekonomikas koordināciju un teorētisko izstrādes līmeni šeit neviens neapraksta. Pēc 2001.gada līdz 2026.g. ir pētīti un aprakstīti vismaz 5 koordināciju noteicoši paņēmieni un līmeni . Vecākais modelis (2001.) apraksta - kā institūcijas koordinē uzņēmumu darbību , Seko Regulācijas teorijas apraksts ,te uzsvars uz to kā institūcijas savstarpēji papildina viena otru . Seko koordinšcijas problēmu analīze , kad tirgus neregulē , Pērn teksti par to kā valsts koordinē nozares ar skatu nākotnē .
Artūrs OzolsVakardien plkst. 13:09
Latvija dīvaini visu vispārina un nespēj vai neuztver ,nezinu , ka pasaules ekonomikā dominē vismaz 3 tirgus ekonomikas modeļi , kas atrodas savstarpējā konkurences un ģeopolitiskās uztveres dažādā situācijā Šeit uzkrītoši bieži analizējot ekonomikas problemātiku tekstā iejauc ģeopolitiku . Problēma ir arī dažādie civilizācijas modeļi un te dominē Tuvo Austrumu problemātika ,jo šis civilizācijas modelis maz vai nemaz nereaģē uz ekonomisko modeļu pretstāvi un pretrunu izpausmēm . Latvijā nevēlas skaļi paust ,ka ES sociālas valsts tirgus ekonomikas modelis būtiski atšķiras no ASV tirgus ekonomikas modeļa ar pilnīgi citu juridisko dokumentu pamatojumu un īstenojumu dzīvē . Trešais ir Ķīnas modelis , šī modeļa skaidrojumos netiek analizēti ekonomiskie aspekti , uzsverot politiskos.
Saruna atklāj Latvija iesīkstējušos pieņēmumu un uzskatu kopumu par valsts pārvaldi . Noslēguma daļā Hermaņa kungs to izsaka kā domu par" īsu" un "neīstu" kapitālismu . Bet paraugāmies uz ES ! Mūsdienu ES modelis tiek īsi aprakstīts kā Tirgus ekonomika - SOCIĀLA valsts - regulējumi - demokrātiski ievēlēta politiska vara. Sociālas valsts ideja dominē Latvijas iekšpolitikā . Ideju pieskata vismaz 3 ministrijas. Ikdienā ir redzams ka administratīvā struktūra ir sadalīta pa funkcijām , bet publikas acīm ir noslēpts ,ka ekonomiskā realitāte īstenojas vērtību ķēdēs .
LV politiskā elite neuztver faktu , Latvijā ir zems ekonomikas koordinācijas ;līmenis .Pasaules izpratni par ekonomikas koordināciju un teorētisko izstrādes līmeni šeit neviens neapraksta. Pēc 2001.gada līdz 2026.g. ir pētīti un aprakstīti vismaz 5 koordināciju noteicoši paņēmieni un līmeni . Vecākais modelis (2001.) apraksta - kā institūcijas koordinē uzņēmumu darbību , Seko Regulācijas teorijas apraksts ,te uzsvars uz to kā institūcijas savstarpēji papildina viena otru . Seko koordinšcijas problēmu analīze , kad tirgus neregulē , Pērn teksti par to kā valsts koordinē nozares ar skatu nākotnē .
Latvija dīvaini visu vispārina un nespēj vai neuztver ,nezinu , ka pasaules ekonomikā dominē vismaz 3 tirgus ekonomikas modeļi , kas atrodas savstarpējā konkurences un ģeopolitiskās uztveres dažādā situācijā Šeit uzkrītoši bieži analizējot ekonomikas problemātiku tekstā iejauc ģeopolitiku . Problēma ir arī dažādie civilizācijas modeļi un te dominē Tuvo Austrumu problemātika ,jo šis civilizācijas modelis maz vai nemaz nereaģē uz ekonomisko modeļu pretstāvi un pretrunu izpausmēm . Latvijā nevēlas skaļi paust ,ka ES sociālas valsts tirgus ekonomikas modelis būtiski atšķiras no ASV tirgus ekonomikas modeļa ar pilnīgi citu juridisko dokumentu pamatojumu un īstenojumu dzīvē . Trešais ir Ķīnas modelis , šī modeļa skaidrojumos netiek analizēti ekonomiskie aspekti , uzsverot politiskos.