18.08.2026 Runāsim atklāti 1. daļa
Viesi:
Alvis Hermanis,
partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis
Jānis Citskovskis,
bijušais Valsts kancelejas direktors, 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no JKP
Oļegs Burovs,
14.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (GKR), 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no ZZS
Edgars Tavars,
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs (AS)
Alvis Hermanis,
partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis
Jānis Citskovskis,
bijušais Valsts kancelejas direktors, 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no JKP
Oļegs Burovs,
14.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (GKR), 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no ZZS
Edgars Tavars,
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs (AS)
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
LV politiskā elite neuztver faktu , Latvijā ir zems ekonomikas koordinācijas ;līmenis .Pasaules izpratni par ekonomikas koordināciju un teorētisko izstrādes līmeni šeit neviens neapraksta. Pēc 2001.gada līdz 2026.g. ir pētīti un aprakstīti vismaz 5 koordināciju noteicoši paņēmieni un līmeni . Vecākais modelis (2001.) apraksta - kā institūcijas koordinē uzņēmumu darbību , Seko Regulācijas teorijas apraksts ,te uzsvars uz to kā institūcijas savstarpēji papildina viena otru . Seko koordinšcijas problēmu analīze , kad tirgus neregulē , Pērn teksti par to kā valsts koordinē nozares ar skatu nākotnē .
Latvija dīvaini visu vispārina un nespēj vai neuztver ,nezinu , ka pasaules ekonomikā dominē vismaz 3 tirgus ekonomikas modeļi , kas atrodas savstarpējā konkurences un ģeopolitiskās uztveres dažādā situācijā Šeit uzkrītoši bieži analizējot ekonomikas problemātiku tekstā iejauc ģeopolitiku . Problēma ir arī dažādie civilizācijas modeļi un te dominē Tuvo Austrumu problemātika ,jo šis civilizācijas modelis maz vai nemaz nereaģē uz ekonomisko modeļu pretstāvi un pretrunu izpausmēm . Latvijā nevēlas skaļi paust ,ka ES sociālas valsts tirgus ekonomikas modelis būtiski atšķiras no ASV tirgus ekonomikas modeļa ar pilnīgi citu juridisko dokumentu pamatojumu un īstenojumu dzīvē . Trešais ir Ķīnas modelis , šī modeļa skaidrojumos netiek analizēti ekonomiskie aspekti , uzsverot politiskos.
Saruna atklāj Latvija iesīkstējušos pieņēmumu un uzskatu kopumu par valsts pārvaldi . Noslēguma daļā Hermaņa kungs to izsaka kā domu par" īsu" un "neīstu" kapitālismu . Bet paraugāmies uz ES ! Mūsdienu ES modelis tiek īsi aprakstīts kā Tirgus ekonomika - SOCIĀLA valsts - regulējumi - demokrātiski ievēlēta politiska vara. Sociālas valsts ideja dominē Latvijas iekšpolitikā . Ideju pieskata vismaz 3 ministrijas. Ikdienā ir redzams ka administratīvā struktūra ir sadalīta pa funkcijām , bet publikas acīm ir noslēpts ,ka ekonomiskā realitāte īstenojas vērtību ķēdēs .